Kādi dokumenti jāglabā SIA un cik ilgi

Pārbaudīts 7. oktobrī 2026 · Vispārīga informācija, nevis nodokļu konsultācija · Avoti

Noteikums

Grāmatvedības likums katram grāmatvedības dokumentu veidam nosaka minimālo glabāšanas laiku.

Grāmatvedības dokumenti ir attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti, gan papīra, gan elektroniskā formā.

Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kas apliecina, ka saimnieciskais darījums ir noticis.

SIA valdei ir pienākums organizēt grāmatvedības dokumentu saglabāšanu.

Kontrolsaraksts: cik ilgi glabāt

Gada pārskati: līdz SIA reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, ja citi normatīvie akti nenosaka citādi.
Grāmatvedības reģistri, piemēram, galvenā grāmata: 10 gadi.
Inventarizācijas saraksti: 10 gadi.
Grāmatvedības organizācijas dokumenti, arī kontu plāns un grāmatvedības politika: 10 gadi.
Attaisnojuma dokumenti par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu: 10 gadi.
Attaisnojuma dokumenti par atvaļinājuma samaksu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju: 10 gadi no dienas, kad ar darbinieku izbeigtas darba attiecības.
Pārējie attaisnojuma dokumenti: kamēr tie vajadzīgi, lai varētu izsekot darījuma norisei, bet ne mazāk par 5 gadiem.
PVN rēķini, gan izrakstītie, gan saņemtie: 5 gadi no rēķina izrakstīšanas dienas.
Ja jāveic priekšnodokļa korekcija, PVN rēķinu glabā līdz korekcijas laika beigām, ja tas ir ilgāk par 5 gadiem.

Kur un kā glabāt

Papīra dokumentus glabā Latvijā.
Elektroniskos dokumentus glabā Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
SIA dokumentus sakārto un glabā arhīvā valdes noteiktajā kārtībā.
Izrakstītos un saņemtos PVN rēķinus glabā Latvijā, izņemot, ja tos glabā elektroniski un ir nodrošināta pilnīga tiešsaistes piekļuve.
Papīra dokumentu drīkst pārvērst elektroniskā formā.
Oriģinālu drīkst iznīcināt tikai tad, ja izpildīti visi četri nosacījumi:
- elektroniskais dokuments visu glabāšanas laiku atbilst oriģinālam;
- to var izlasīt ekrānā un, ja vajag, no tā var izveidot papīra kopiju;
- tas ir aizsargāts pret izmaiņām un iznīcināšanu;
- pārvēršana un oriģināla iznīcināšana ir dokumentēta valdes noteiktajā kārtībā.
Ja SIA reorganizē vai tās darbību izbeidz, turpmāko dokumentu glabāšanas kārtību nosaka likvidators vai valde, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu.

Avoti

Katrs skaitlis un datums šajā lapā balstās uz likuma vai VID teksta. Zem katra avota: teikums šajā lapā un teikums avotā, uz kuru tas balstās (30 teikumi, 2 avoti). Pārbaudīts 7. oktobrī 2026.

Grāmatvedības likums
26 teikumi
Grāmatvedības likums katram grāmatvedības dokumentu veidam nosaka minimālo glabāšanas laiku.
“Grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks ir:”
Grāmatvedības dokumenti ir attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti, gan papīra, gan elektroniskā formā.
“grāmatvedības dokumenti — attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti elektroniskā vai papīra formā;”
Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kas apliecina, ka saimnieciskais darījums ir noticis.
“Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti vismaz šā panta piektajā daļā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.”
SIA valdei ir pienākums organizēt grāmatvedības dokumentu saglabāšanu.
“Uzņēmuma vadītājam ir pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu, inventarizācijas veikšanu, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un attiecīgo pārskatu sagatavošanu uzņēmumā atbilstoši šā likuma un saskaņā ar to izdotu normatīvo aktu prasībām.”
SIA valdei ir pienākums organizēt grāmatvedības dokumentu saglabāšanu.
“kapitālsabiedrībā, Eiropas komercsabiedrībā, kooperatīvajā sabiedrībā un Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā — valde,”
Gada pārskati: līdz SIA reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, ja citi normatīvie akti nenosaka citādi.
“gada pārskatiem — līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;”
Grāmatvedības reģistri, piemēram, galvenā grāmata: 10 gadi.
“inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem — 10 gadi;”
Grāmatvedības reģistri, piemēram, galvenā grāmata: 10 gadi.
“grāmatvedības reģistri — dokumentu kopums (hronoloģiskie un sistemātiskie reģistri, tai skaitā galvenā grāmata vai žurnāls-virsgrāmata un analītiskās uzskaites reģistri), kur tiek uzkrāta un pēc konkrētām pazīmēm grupēta (sistematizēta) attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par saimnieciskajiem darījumiem.”
Inventarizācijas saraksti: 10 gadi.
“inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem — 10 gadi;”
Grāmatvedības organizācijas dokumenti, arī kontu plāns un grāmatvedības politika: 10 gadi.
“inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem — 10 gadi;”
Grāmatvedības organizācijas dokumenti, arī kontu plāns un grāmatvedības politika: 10 gadi.
“Šajā dokumentu kopumā iekļaujams arī grāmatvedības kontu plāns, grāmatvedības politika (attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu uzņēmumā, kas nav budžeta iestāde) vai grāmatvedības uzskaites kārtība (attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu budžeta iestādē) un citi uzņēmuma vadītāja izdotie dokumenti, kas nepieciešami uzņēmuma grāmatvedības kārtošanai;”
Attaisnojuma dokumenti par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu: 10 gadi.
“darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u. tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi,”
Attaisnojuma dokumenti par atvaļinājuma samaksu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju: 10 gadi no dienas, kad ar darbinieku izbeigtas darba attiecības.
“samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju;”
Pārējie attaisnojuma dokumenti: kamēr tie vajadzīgi, lai varētu izsekot darījuma norisei, bet ne mazāk par 5 gadiem.
“pārējiem attaisnojuma dokumentiem — līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāks par pieciem gadiem.”
Papīra dokumentus glabā Latvijā.
“Grāmatvedības dokumenti papīra formā glabājami Latvijas Republikas teritorijā.”
Elektroniskos dokumentus glabā Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
“Grāmatvedības dokumenti elektroniskā formā glabājami Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulā (ES) Nr. 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām.”
SIA dokumentus sakārto un glabā arhīvā valdes noteiktajā kārtībā.
“Uzņēmums grāmatvedības dokumentus sistemātiski sakārto un glabā uzņēmuma arhīvā uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.”
SIA dokumentus sakārto un glabā arhīvā valdes noteiktajā kārtībā.
“kapitālsabiedrībā, Eiropas komercsabiedrībā, kooperatīvajā sabiedrībā un Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā — valde,”
Papīra dokumentu drīkst pārvērst elektroniskā formā.
“Uzņēmumam ir tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu (turpmāk — oriģinālais dokuments) pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē.”
Oriģinālu drīkst iznīcināt tikai tad, ja izpildīti visi četri nosacījumi:
“Elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam, un uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu tikai tad, ja uzņēmums attiecībā uz elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērsto dokumentu ievēro šādus noteikumus:”
elektroniskais dokuments visu glabāšanas laiku atbilst oriģinālam;
“ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība šā likuma 28. pantā noteiktajā dokumentu glabāšanas laikā;”
to var izlasīt ekrānā un, ja vajag, no tā var izveidot papīra kopiju;
“ir nodrošināta satura lasīšana datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;”
tas ir aizsargāts pret izmaiņām un iznīcināšanu;
“pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret izmaiņām vai iznīcināšanu;”
pārvēršana un oriģināla iznīcināšana ir dokumentēta valdes noteiktajā kārtībā.
“pārvēršanas process, kā arī oriģinālā dokumenta iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.”
pārvēršana un oriģināla iznīcināšana ir dokumentēta valdes noteiktajā kārtībā.
“kapitālsabiedrībā, Eiropas komercsabiedrībā, kooperatīvajā sabiedrībā un Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā — valde,”
Ja SIA reorganizē vai tās darbību izbeidz, turpmāko dokumentu glabāšanas kārtību nosaka likvidators vai valde, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu.
“Ja uzņēmums tiek reorganizēts vai tā darbība tiek izbeigta, turpmāko uzņēmuma grāmatvedības dokumentu glabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija (likvidators) vai uzņēmuma vadītājs pēc saskaņošanas ar Latvijas Nacionālo arhīvu.”
Pievienotās vērtības nodokļa likums
4 teikumi
PVN rēķini, gan izrakstītie, gan saņemtie: 5 gadi no rēķina izrakstīšanas dienas.
“Nodokļa maksātājs nodrošina, ka tiek glabāti nodokļa rēķini, ko viņš pats vai trešā persona viņa vārdā, vai preču vai pakalpojumu saņēmējs ir izrakstījis, kā arī tiek glabāti nodokļa rēķini, ko nodokļa maksātājs ir saņēmis.”
PVN rēķini, gan izrakstītie, gan saņemtie: 5 gadi no rēķina izrakstīšanas dienas.
“Nodokļa rēķinu glabāšanas laiks ir pieci gadi no rēķina izrakstīšanas dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.”
Ja jāveic priekšnodokļa korekcija, PVN rēķinu glabā līdz korekcijas laika beigām, ja tas ir ilgāk par 5 gadiem.
“Gadījumos, kad nodokļa maksātājam ir pienākums veikt priekšnodokļa korekciju saskaņā ar šā likuma 102.pantu, nodokļa rēķins ir jāglabā līdz priekšnodokļa korekcijas laika beigām, ja tas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā noteikto glabāšanas laiku.”
Izrakstītos un saņemtos PVN rēķinus glabā Latvijā, izņemot, ja tos glabā elektroniski un ir nodrošināta pilnīga tiešsaistes piekļuve.
“Nodokļa maksātājam ir pienākums visus izrakstītos un saņemtos nodokļa rēķinus glabāt iekšzemē, izņemot gadījumus, kad nodokļa rēķinu glabāšana notiek elektroniski un ir nodrošināta pilnīga tiešsaistes piekļuve attiecīgajiem datiem.”